You are here:

Noho Haumaru i te Raumati

Kia noho haumaru i te wai

He aha ngā karere tekau kia mānu, kia ora koe i roto i te wai? Tēnā, tirohia tēnei paetukutuku hei pānui, hei tuhituhi, hei hanga hoki i tētehi pānui whakaahua.

Hei mahi 1

        ♦ Kimihia ngā karere tekau o tēnei paetukutuku.

        ♦ pānuihia katoatia aua kōrero i te reo Māori

        ♦ hangaia he pānui whakaahua kia noho ai ngā karere tekau i roto i te reo Māori

        ♦ me whakaingoatia tāu pānui whakaahua “Kia noho haumaru i te wai”

        ♦ me maumahara kia ātaahua te āhua o tāu pānui whakaahua. Arā ngā taitapa, ngā tae, ngā tohu hoki.

        ♦ inā ka mutu koe, me hoatu tāu pānui whakaahua ki tāu kaitiaki hei whakairi i roto i tāu wāhi mahi.

Haumaru i te hihi o te rā

He maha ngā momo kīanga mō te haumaru i te hihi o te rā, i ngā wā hararei, i ngā wā e haere ana koe ki tātahi, kaukau ai, pāinaina ai. Ko te mahi e whai ake nei, hei ako māu i ngā kōrero tika mō te haumaru i te hihi o te rā

Hei mahi 2: Mahi takirua

        ♦ Me whai hoa koe, hei mahi takirua.

        ♦ haere ki tēnei paetukutuku.

        ♦ whakarongo ki ngā kīanga mō ngā kaupapa e toru, arā, “Hararei”, “Haumaru i te hihi o te rā”, “Hoki
           ki te marae”.

        ♦ inā ka mutu tā kōrua whakarongo, me tuhituhia ngā kīanga i runga i tētehi pepa. Parakatihi kōrua i
          ngā kīanga kua tuhia kētia e kōrua.

        ♦ me hangaia he whakaari poto mō ia kaupapa. Kaua e wareware te tikanga o tēnei mea te whakaari, arā,
          kia kaha tō reo, kia tika tō reo, me tō tū, ā, kaua e maroke haere tāu whakaari.

        ♦ whakaaro puaki mō tō kōrua whakaari hei āwhina i a kōrua kimihia he kākahu taretare e tika ana
          mō tāu whakaari.

        ♦ he aha tētehi waiata pai mō te whakaari, hei hīnaki?

        ♦ me tini ngā kiripuaki hei katakata mā te minenga.

Haumaru i te Kai

Tuatahi, me tākaro koe i tēnei pāhekoheko arā, ko te “Hāngī”

Whai muri i tēnei me mahi koe te ‘Hei mahi 3’ kei raro iho. Me pānui tuatahi i ngā tohutohu katoa i mua i tō timatanga. Heart Foundation of New Zealand.

Hei mahi 3

       ♦ Me hangaia e koe tētehi pūrākau e pā ana ki te hāngī. Anei he hononga ipurangi hei whai pikitia
         mō tō pūrākau.

       ♦ me kōwhiri ngā pikitia e waru

       ♦ ka taea e koe te tango i ngā kōrero mai i taua paetukutuku hei āwhina i a koe, engari me tuhi tonu i
         āu kōrero i roto i te reo Māori anake.

       ♦ inā mutu koe, me tāria tāu kōrero hei hanga pukapuka. Kia kaha rā!

He ture anō tō te kape whakaahua kia pēnei…

       ♦ Me huaki tuatahi he whārangi ‘word’ hou hei tāpiri ngā pikitia mai i te paetukutuku

       ♦ me neke tāu kiore i runga i te pikitia e hiahia ana koe i runga i te paetukutuku

       ♦ pātohia matautia tāu kiore

       ♦ haere ki ‘copy’, ā, pātohia

       ♦ hoki ki tō whārangi

       ♦ pātohia matautia anō tāu kiore

       ♦ haere ki ‘paste’, ā, pātohia anōtia

kua mutu koe. Me pēnei te haere kia tikina ētehi atu pikitia.

Te Haumaru Raumati

Whai Ora Kuri

Kei te noho a Tipani ki te taha o tētahi hoa i te wā hararei, ā, kei a rātou tētahi kuri nunui me tētahi punua kuri hoki. Ākene pea he nui hoki ngā kuri e karapoti ana i a koe i tēnei raumati. Tirohia tēnei paetukutuku e kōrero ana mo te noho haumaru i waenga i ngā kuri.

        ♦ Tangohia mai, ā, tirohia ngā rīpene ataata, pānuihia rānei ngā tuhinga e kōrero ana mō te noho haumaru
          ā ngā tamariki i waenga i ngā kuri.

        ♦ pānuihia ēnei tohutohu māmā e iwa hei whai ora mōu i waenga i ngā kuri, ā, hei āwhina hoki i a koe ki
          te ārai atu i ngā āhuatanga mōrearea.

        ♦ waitohua ētahi tākoha haumaru kuri e toru inā tūtaki ai koe i tētahi kuri, punua rānei.

        ♦ pārekareka ana, ā, me whakamahia tēnei kai hinengaro haumaru kuri

Oranga Papa Tākaro

I wā hararei me te wā raumati, he pārekareka te haere ki ngā papa tākaro ki te takaro i runga i ngā hīrere, ngā see-saws, te tīrewa me ngā mōrere hoki.

        ♦ Pānuihia ngā tohu haumaru e kōrero ana me pēhea te hāngai ki ngā tohutohu oranga pai ki runga i
          ngā utauta papa tākaro.

        ♦ tirohia te pakiwaituhi e whakamārama ana a Michael me pēhea te hāngai ki ngā tohutohu oranga pai
          ki runga i te papa tākaro

        ♦ hoahoatia e koe i tō ake pakiwaituhi haumaru papa tākaro mā te whakamahi i ngā pikitia me ngā kupu
          hoki hei whakairi ki runga i tō pakitara.

Ora Auheke

Kei te hiahia a Wiki kia noho haumaru pai ōnā hoa me a ia hoki i tēnei raumati mō te wā e kaukau ana. Kei te mōhio ia, kia kaua e kauhoe ko ia anake, ā, me heria hoki ētahi hoa i ngā wā katoa. Āwhinatia a Wiki me ētahi atu tohu hei oranga pai ngā mahi auheke.

        ♦ pānuihia te karere ki runga i te whakaahua haki tautiaki e kōrero ana mō ngā wāhi kaukau mēnā kei
          te tiakina te akau e ngā kaiwhakaora. He aha te kano o te haki? He aha te pikitia kei runga i te haki?

        ♦ tirohia tēnei whakaahua rahi tātahi, ā, me kimihia ngā wāhi haumaru hei kaukau.

        ♦ matawaihia tēnei pikitia o ngā tāngata i tātahi, ā, me tāpirihia tētahi tohu haumaru. Ka taea e koe pea te
          tā i te pikitia i te tuatahi, me huakina tētahi pūrongo Word rānei, ā, me whakamahia te
         ‘taputapu whakaahua’ hei hoahoa, hei hanga hoki i tō ake tohu. 

Oranga Rā

Hangaia tō ake puoro tino rawe mā te whakamahi i ētahi kupu tikanga mō te rā. Ka taea e koe te kōwhiri i ngā momo āhuatanga puoro e rawe ana ki a koe, ka taea e koe te kape i tētahi momo āhuatanga mō tō kaiwaiata motuhake rānei, te rōpu whakatangitangi pea, pērā i te rap, rock me te reggae hoki.

       ♦ Tirohia, whakarongo mai rā ki tētahi tauira i runga i te rīpene ataata ‘Te Kaha o te Rā’. (Tērā pea, he roa
          hoki te tango mai).

       ♦ hei āwhina i a koe ki te ako i ētahi atu āhuatanga e pā ana ki ngā tikanga o te rā, mātakitakihia ēnei
         rīpene ataata:

                 ◊ Mō te hunga tau 6-8

                 ◊ Mō te hunga 9-11.

       ♦ Kōwhiria ētahi o ēnei kupu matua tikanga o te rā (me ōu ake rānei) hei whakamahi hei kupu mō tō waiata

       ♦ hoaturia tētahi taitara e hāngai ana ki tō waiata, ānei he tauira, ‘Whakamaua, kia mau katoa!’, ‘Rā, hā, rā’.

       ♦ whakamahia ngā taonga pūoro, hangaia rānei i ōu ake kupu waiata hei kīnaki. Hei tauira, he tīni kēne
         hei pāhu.

       ♦ tērā pea kua whakaarohia e koe te hanga i tētahi rōpū whakatangitangi i waenga i o ngā hoa, ā, ki te pupuri
         hoki i tō ake momo waiata.

       ♦ pātaihia tō pouako ki te āwhina, ki te pupuri i tō momo waiata mā runga i tō pouaka whakaahua ā-mati
         (kei tō kura ētahi), pātaihia rānei ki ētahi tangata i tō whānau mēna kei i a rātou he pouaka whakaahua
         ā-mati ki te pupuri i tō waiata.